Kosmiskā lāča lieliskā saimniece Ieva ir noķērusi lāča piedzīvojumus un pārdzīvojumus tekstā, un apkopojusi arī mums par prieku (turpmāk teksts un foto viņas izpildījumā ar nelielu manu palīdzību angliskojumos)
Cosmic bear’s adventures and thoughts have been caught and written down by his fantastic owner - also for our joy (further texts and photos by Ieva with a little help by me on English)
***
Nu lūk, te nu tapa lielisks stāsts par Bratislavas Cosmo lāča 6.februāra sestdienu!
No rīta pamodies Cosmo lācis izstaipījās, kā jau pieklājas saklāja gultu un nomazgājās! Tad palūkojās pa logu un izlēma, ka tik superīgā laikā kā +4 C būtu grēks sēdēt mājās un visu dienu sūkāt savu sārto filca ķepu. Ir jādodas pastaigā! Bet kurp? Hmmm! Lācim bija zināms kur un kā doties uz Bratislavas centru, bet tā īsti Cosmo nebija neko redzējis! Viņš izvilka no atvilknes vairākus Bratislavas bukletus un sāka aplūkot! O! Re, tieši tas ko man vajag! Bratislavas vecpilsētas karte! Iešu skatīties!
Cosmo bear and Strawberries in the Little Big City Bratislava!
After getting up on Saturday, Cosmo bear decided that it would be a pity to stay inside in such a lovely day and that he should see the city. He found the map of the city and prepared for the road.
Bet no Cosmo jau nebūs tas, kas ies pilsētu skatīties viens! Vajag kompāniju! Cosmo iebuhņī sānos savai saimniecei Ievai, ņem šo azotē un aiziet uz vecpilsētu! Krustojumā skatās brauc trolejbuss ar spilgtu lielu uzrakstu Welcome! Little Big City Bratislava! Jā!!!!! Tas ir tas uz kurieni lācim vajag nokļūt! Tā nu viņi laimīgi kāpj iekšā trolejbusā, kas viņus aizdudina līdz centram!
But Cosmo bear always enjoys company and didn’t want to go alone - so he convinced his owner Ieva to join and went out. There came the trolley-bus with a sign “Welcome! Little Big City Bratislava!”! Yessss, that’s exactly what we need, thought the bear and they both jumped in and went to the center.
Nu, lūk, pirmais objekts - Primatial Palace. Ne nu lācis iekšā gāja, ne logos skatījās, bet gan pats fočējās, gan citus garām esošos „knipsēja”.
And here’s the first tourism object - Primatial Palace. But the bear was so excited on taking pictures of himself and passers by, that he didn’t even sneak in there.
Tik ļoti aizrāvās ar knipsēšanu, ka piekusa un piesēda pie blakus esošā soliņa, kur varēja atpūtināt un nedaudz izstaipīt kājas, jo kādu laiciņu bija gājis. Un nebija jau nekāda joka lieta pa Bratislavas kalnainām līkloču ielām pastaigāt. Tiem kas nezina, Bratislavas pilsēta lielākoties ir kalnaina, un dienas lielākā daļa jāpavada staigājot teju 30-45 grādu leņķī, kas, protams, „sit” uz kājām. Protams, arī Cosmo lāči nav nekāds izņēmums!
After some tiring walking up and down the hill and taking tonns of pictures, Cosmo bear decided to sit down and rest his red feet a bit. For those who don’t know, Bratislava is really hilly and for most of time you have to walk in 30-45 degrees, and that for sure can make your feet ache, even for Cosmo bears.
/jā, lācis ir maziņš un trausls! iezūmojiet bildi, lai redzētu labāk../
Kamēr lācis tā šūpoja kājas uz soliņa, pie viņa “draudzēties” atnāca liels, ruds slovāku balodis, kas tūlīt pat izgriezis krūti lācim uzprasīja maizi. Lācis piesarka un sakautrējās, jo ir no kautrīgajiem un šādi bez „lūdzu-paldies” sarunu neuzsāk. Pie tam maizes viņam nebija. Kā lai laipni atsaka balodim?
While resting on the bench, bear got a bit scared from approaching large pigeon. “Give me some bread!” said the pigeon. But bear was a bit timid and didn’t start conversations without “excuse me, please etc”. Besides he didn’t have the bread. What should I do? thought the bear.
Nu tad nolaidis acis lācis pagriezās un devās šauras ieliņas virzienā, kur virs veco māju jumtiem varēja saredzēt skaistu baznīcas torni. Pa ceļam satika jauniešu bariņu, kas lāci aicināja ziedot bērniem invalīdiem, ko lācis, protams, darīja, līdz ar to paveikdams labu darbu. Lāča dvēsele kļuva vēl jo gaišāka, un smaids mazajā sārtajā ģīmītī kļuva vēl platāks.
And then he just turned and walked away to a narrow street where far in a distance he could se a nice church tower. On the way a group of youngsters asked the bear to donate for disabled children, and, of course, bear was ready to help, having a bit of good karma and large smile on his red face.
Lācis pa šo laiciņu esot Slovākijā jau bija iemācījies vairākus vārdiņus slovaku valodā. Piemēram, viņam likās dīvaini, ka cilvēki, neskatoties uz prieku lāci ieraugot un visādi citādi jūtamu patiku, lāci sauca par „štrašniju”, pat viena meitenīte nosauca viņu par „užasnij”. Lāča saimniece Ieva viņam kādreiz bija mācījusi krievu valodu, un lācis saskuma, ka ļaudis no viņa baidās un domā ka viņš ir briesmīgs un nesmuks. Saimniece viņu nomierināja, jo slovāku valodā vārds „strašnij” nozīmē skaists, bet „užasnij” vēl jo skaistāks, lielisks un nenovērtējams.
While being in Slovakia, bear has acquired some new words in Slovakian. In the beginning he felt quite sad, when people approached him saying “strashnij” or even in some cases “uzhasnij” (in Russian meaning scary and terrible). But caring owner Ieva hurried to explain that in Slovakian, funny enough, these words meant totally the opposite - cute and lovable.
Tā nu lācis prātodams par slovāku valodas dīvainībām pēkšņi nokļuva centrālā vecpilsētas laukumā, ko vietējie mīļi saukā par Prešporačik. Lācis sapriecājās, jo laukuma centrā atrodas liela strūklaka, kurā noteikti var peldēties. Saimniece Ieva gan viņu pēdējā mirklī atturēja, un paskaidroja, ka ziemā strūklakā nav ūdens un tādejādi tur lecot iekšā var sasisties. Lācis aizgāja pārbaudīt un tiešām ūdens tur nebija. Ieva nosolījās, ka vasarā gan ūdens būšot un lācis varēs te plunčāties!
Keeping his mind busy with thoughts on language differences, Cosmo bear reached a square with fountain that is called “Prešporačik”. Bear got super excited about the possibility to swim in the fountain, but Ieva stopped him in the last minute, explaining that during winter there’s now water in the fountain. She promised that they would come back in summer and bear will have the joy to swim as much as he wants!
Tad nu apsēdās uz soliņa atpūtināt kājas! Skat, blakus bronzas onkulis lielā cepure atspiedies uz soliņa apmales! Saimniece zināja teikt, ka šis mazā auguma un lielās cepures īpašnieks ir Napoleons! Un ko Cosmo dara? Lācis negantnieks uzrāpjas uz paša Napoleona cepures un saka lai „knipsē” ātri, kamēr nav pamodies! Tā nu radās šī bilde!
They sat again to rest their feet - and, look, who’s there? A bronze man with a large hat. Bear’s owner explained to the bear that the man is Napoleon himself. Crazy Cosmo bear fast as a lightning climbed up in the hat and yelled - quick, make a pic, before he awakes! That is how this photo was created.
/saimniece Ieva smējās, ka citi Bratislavas tūristi esot ļoti pacietīgi gaidījuši rindā, kamēr lācis kārtīgi iepozēs pie Napoleona/
Tad lācis centās glābt vienu kanalizācijas akā iekritušu kungu, bet beigās izrādījās, ka arī šis kungs ir no bronzas!
Then bear tried to help a guy who seemed to be fallen into a well, but it turned out to be from bronze too.
Ieraudzījis fotogrāfu vienā no mazajām šķērsielām, lācis uzreiz izgrieza krūti, piekārtoja uz vēdera lielo tirkīza space pogu un gaidīja, ka būs lielais fotogrāfa zibsnis! Bet nekā, arī šoreiz lācim priekšā stāvēja bronzas kungs, kas vecpilsētā ielikts kā tūristu atrakcija!
Ha, paparazzi! thought the bear and stroke a pose waiting for the flashlight, but nope - this guy was from bronze too made for tourist joy not taking photos.
Tā nu klīstot pa vecpilsētas ieliņām, Cosmo nonāca pie krustcelēs. Krustcelēs pie liela torņa un kārtējā kalna. Lācim kājas nogurušas, prasās saimniecei pičpaunā, nu jau vēla pēcpusdiena un vēderi abiem ar kurkst, it kā būtu vardes apēduši.
After some more strolling through tiny streets, Cosmo bear came to crossroads. Being super tired, he asked if Ieva could carry him a bit. It was already late and they were starving.
Saimniece jau pierunāja lāci doties atpakaļ uz vecpilsētas otru galu uz maģisko Little Big City trolejbusu, kad lācis sastinga un iesaucās! „ Zemenes!” Saimniece nobrīnījās - kur gan lācim februārī varētu būt zemenes Bratislavas vecpilsētā? Lācis teciņiem aiztipina uz tilta pusi un ar savu mazo sārto ķepu rāda uz sienu. Kas tad nu? Tad tur arī tas bija! Visi tilta sāni nosēti ar bērnu grafitti! Un pašā centrā skaisti un garšīgi uzzīmētas sārtas zemenes!
Bear’s owner tried to convince him to go back to the trolley-bus, but then bear suddenly shouted “strawberries!” and ran off. Ieva was surprised - why on earth in the middle of winter bear would yell something about strawberries in the middle of Bratislava. Bear was running with his tiny feet to the bridge and pointing his palm in the direction to the wall full of paintings and grafitti’s made by children. And right in the middle there were juicy and red strawberries!
Nu pēc bilžu tapšanas dungodami pie sevis veco Eolikas dziesmu „Zemeņu lauks”, abi roku rokā devās uz trolejbusu mājās! Tāda bija jaukā sestdienas pastaiga Bratislavā! Turpinājums sekos! 
After some more photos, bear and Ieva hands in hands were walking back and singing a song “Strawberrie fields” (not by Beatles, but by Latvian band Eolika). And this is how their fantastic Saturday in Bratislava went. To be continued!
/oh yeah, it’s 80s baby, Latvian style/
0 Responses to “Zemenes un Bratislava jeb Kosmiskā slovāku lāča dzīve II”