Nedaudz paturpinot iepriekš aizsākto literatūras tēmu, vēl viens krīzes prieciņš man noteikti ir tas, ka lietotās grāmatas (un mantas vispār - kā, piem, vintage gadījumā) sāk iegūt lielāku ievērību un vērtību. Tāpat šķiet, ka cilvēkiem parādās vairāk laika vai varbūt grāmatas sāk atgūt tādu kā šarmu.. Nezinu, bet Rīgā jau ir parādījušās un drīzumā durvis sola vērt vairākas vietas, ko man labpatiktu saukt par lasītavām.
Robert’s books noteikti minams kā viens no pionieriem šajā jomā - jaukā Vecrīgas namiņā, kas visvieglāk atšķirams ar baltajām puķēm uz zilās ārsienas abpus durvīm, iemājojis bijušā the Economist Baltijas reportiera Roberta lietoto grāmatu veikaliņš. Ja sistēma kopš mana pēdējā apmeklējuma nav mainījusies, tur var nopirkt grāmatas pamatā angļu mēlē par 3 cenām. Roberts arī regulāri atjauno literatūras krājumus un informāciju par to var atrast gan mājaslapā, gan arī Twitter. Līdz ar īstās lasāmvielas atrašanu veikaliņā var nobaudīt arī kādu tējas krūzi, izmantot wifi un papļāpāt ar inteliģento un patīkamo saimnieku, kas pats būtu kārtīgas grāmatas vai vismaz stāsta vērts.
Ziņas interneta vidē un no drošiem avotiem liecina, ka arī portāls Satori plāno ierīkot savu lasītavu, par ko liecina arī skatloga plakāts Lāčplēša ielā. Bildes lai gan vēl ar tukšiem plauktiem jau rada labu sajūtu, tā ka noteikti gaidīšu, kad lasītava vērs durvis.
Savukārt, pavisam netālu, Blaumaņa ielā esošajā “Jānis Roze” grāmatu veikalā plānots turpmāk tirgot arī lietotas grāmatas. Veikala veidotāji sola gan mīkstu dīvāniņu, kurā atlaisties un pāršķirstīt izvēlētās grāmatas, gan arī iespēju savas grāmatas tirgošanā piedāvāt tiem, kam pašu grāmatplaukti kļuvuši par šauru. Ja arī tev ir labas, bet pašam vairs nevajadzīgas grāmatas, vari savu sarakstu ienest kādā no Rozes veikaliem un noskaidrot par iespēju tās tirgot jaunajā veikalā.
Lasītavas statusu līdzās lieliskajai ēdienkartei un atmosfērai varētu piešķirt arī Spīķeros atvērtajai Meta-kafe. Jaunāko ārzemju un latviešu literatūru, kas plauktos sagūlusi pēc rūpīgas atlases, var gan pāršķirstīt pie kafijas tases un vēlām brokastīm, gan arī nopirkt līdzņemšanai.
Bez visa tā, cilvēki atrod arvien jaunus veidus, kā mainīties ar grāmatām. Atceros, ka senāk JRT zālē bija saliktas grāmatas plauktos gar sienām. Atnesot kādu vietā, varēja ņemt JRT esošo grāmatu uz mājām. Līdzīgas metodes izmanto arī dažādās ceļotāju iecienītās vietās, piemēram, hosteļos, kur cilvēki var iemainīt jau izlasīto darbu pret vēl nezināmo. Bet, kā izskatās, krīzes noskaņās sāk atdzimt šīs gaužām vienkāršās idejas par apmaiņu, un, piemēram, Vecrīgā “Rozes bodē” notikšot regulāras grāmatu apmaiņas dienas. Twitter ziņo: “Publika pieprasa! „Rozes bode” tagad rīkos 1reizi mēnesī „Grāmatu apmaiņas tirdziņu” 7. novembrī varēs visu dienu apmainīt 1 grāmatu pret 1″. Pirmais pasākums bija jau 10.oktobrī, pašai gan nesanāca uz to tikt. Tad nu aušu kājas, ņemšu padusē kādu labi izlasītu grāmatu un došos turp varbūt jau 7.novembrī.
Šo visu rezumējot, man ir prieks, ka grāmatas savu nozīmi nezaudē arī krīzes laikā un cilvēki atrod veidus, kā baudīt labu lasāmvielu - vai nu tās būtu audio grāmatas E-bibliotekā, vai lietotās grāmatas kādā veikaliņā, kafejnīcā, vai arī gluži vienkārši paviesošanās pie kāda drauga grāmatuplaukta un vecā labā aizņemšanās. Un laikā, kad drukātajā presē ir tik daudz negāciju, ir taču daudz patīkamāk pie rīta kafijas tases pāršķirstīt, piemēram, Ziedoņa “Epifānijas”.
“Pasaule ir siltuma izslāpusi. Bet mīlestību līdz vecumam saglabā retais. Jums ir siltas rokas, bet kādam ir nosalušas. Kurš kuram pieies pirmais?” /I.Ziedonis/
